Pāriet uz saturu

Tele2

Vikipēdijas lapa
Tele2
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1986. gads
Galvenais birojs Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nozare telesakari
Produkti mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi

Tele2 AB ir Zviedrijas telesakaru uzņēmums.

Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas Tele2, sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis

Tele2 1986. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums Kinnevik. Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar Kinnevik piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem.

Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.[1] Vēlāk Tele2 pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā.

2014. gada jūnijā paziņots, ka Tele2 Norvēģijas biznesu iegādāsies TeliaSonera. Tele2 pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.[2] 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators.

2018. gada 10. janvārī paziņots, ka Tele2 Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru Com Hem.[3]

1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA Baltel. 1997. gada 8. aprīlī SIA Baltel pārdēvēja par SIA Baltkom GSM.[4]

2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas Netcom AB meitas uzņēmums Tele2 AB par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA Baltkom GSM 100 % kapitāldaļas. Līdz tam Baltkom GSM īpašnieki bija Latvijas uzņēmums Alīna (Baltkom GSM prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi Metromedia International Inc. un Western Wireless Int.Corp.[5] 2001. gada 9. martā SIA Baltkom GSM pārdēvēja par SIA Tele2.[4]

2004.gadā Tele2 sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.[6]

2018. gada 11. septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja Tele2 ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro. 2018. gada decembrī Tele2 uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā (Valkas novada Lugažos).

2019. gada vasarā Tele2 kā pirmais operators Latvijā iedarbināja 5G tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.[7] 2019. gada 17. septembrī ar Bite Latvija nodibināts kopuzņēmums SIA Centuria, lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.[8] Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.[9]

2020. gada 24. februārī nodibināts SIA Tele2 meitas uzņēmums SIA Baltic Shared Services Center, kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu Tele2 mobilo sakaru operatoriem. 2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka Tele2 jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.[10] Tele2 bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu "Lieto internetu atbildīgi!", vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.[11] 2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās Tele2 par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.[9][12]

2024. gadā Tele2 bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators.[13]

Tele2 ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās Lielbritānijā, to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.[14]

2009. gada oktobrī Tele2 Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu (Mazsalacas meteorīts). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]