Pāriet uz saturu

Gallija

Vikipēdijas lapa
Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras

Gallija (latīņu: Gallia) bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6. gadsimta p.m.ē. pamatā dzīvoja galli,[1] kā arī beļģi, akvitāņi, ligūri un ibēri. Gallija atradās tagadējās Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Šveices, Itālijas (Ziemeļitālijas) un Vācijas (Reinas upes kreisā krasta pusē) teritorijās. Tās platība bija 494 000 km².[2] Galli bija Hallštates kultūras (daļēji) un Latēnas kultūras nesēji.

No 3. gadsimta p.m.ē. beigām līdz 5. gadsimtam m.ē. Galliju, sākotnēji daļēji, bet vēlāk pilnībā, pakļāva Senā Roma. Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritorijā nepārtraukti iebruka ģermāņu ciltis un 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā. Nosaukums teritorijai vēl kādu laiku saglabājās, bet ar laiku tas pazuda. Interesanti, ka Francijas nosaukums grieķu valodā joprojām ir Gallija (grieķu: Γαλλία).

Pirms romiešu Gallija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Galli

Galli ir vairāku ķeltu cilšu grupa. Viena no hipotēzēm apgalvo, ka galli ir ienākuši Gallijā no Centrāleiropas un Melnā jūras piekrastes, savukārt cita hipotēze pieļauj, ka ap 7. gadsimtu p.m.ē. galli bija autohtoni teritorijā no Reinas līdz Vidusdonavas zemienei. 6. gadsimtu p.m.ē. galli migrēja uz rietumiem, nonākot Gallijā. Galli bija Hallštates kultūras (daļēji) un Latēnas kultūras nesēji. Šajā laikā viņi nonāca arī Senās Grieķijas, Feniķijas un etrusku kultūras ietekmē.

Romiešu Gallija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gallija un apkārtējās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē.

3. gadsimta p.m.ē. beigās un 2. gadsimtā p.m.ē. Galliju sāka pakļaut Senā Roma. Vispirms līdz 203. gadam p.m.ē. romieši iekaroja Cizalpijas Galliju (mūsdienu Ziemeļitālija), līdz 123. gadam p.m.ē. tika iekarota Narbonas Gallija (mūsdienu Francijas dienvidi). 120. gadā p.m.ē. Gallijā iebruka kimbri un teitoņi, kurus romieši sakāva 103. gadā p.m.ē. Romas valdnieks Jūlijs Cēzars no 58. līdz 51. gadam p.m.ē. vairākās kampaņās iekaroja visu Galliju, izveidojot četras Romas impērijas provinces — Gallia Narbonensis (mūsdienu Francijas dienvidi), Gallia Aquitania (mūsdienu Francijas dienvidrietumi, šajā provincē dzīvoja basku priekšteči un akvitāņi), Belgika (mūsdienu Francijas ziemeļi, Beļģijas, Nīderlandes teritorijas, Vācijas teritorija uz rietumiem no Reinas) un Gallia Celtica (mūsdienu Francijas centrālā daļa, ziemeļu, rietumu un arī austrumu apgabali). Vēlāk dalījums mainījās — daļā no Gallia Celtica tika pārveidota par Lugdunesis Gallia.

Sākot ar 5. gadsimtu m.ē. Gallijas teritorijā nepārtraukti iebruka ģermāņu ciltis un 5. gadsimtā m.ē. tika iekļauta Franku valsts teritorijā.

  1. «History of France: Prehistory to Roman» (angļu). History World. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-02-14. Skatīts: 2011-04-14. Arhivēts 2011-02-14 Wayback Machine vietnē.
  2. Aaron Arrowsmith. A Grammar of Ancient Geography,: Compiled for the Use of King's College School. S. Arrowsmith, ... and B. Fellowes, 1832. 50. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]