2002. gads

2002. (MMII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Šis gads bija:

• Starptautiskais Ekotūrisma un Kalnu gads.
• Lielbritānijā Nacionālais Zinātnes gads.

• 1. janvāris — Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Islande, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija laida apgrozībā Eiro banknotes un monētas.
• 5. janvāris — 15 gadu vecais pilots Čārlzs Bišops ar privāto lidmašīnu ietriecās kādā augstceltnē Tampas pilsētā Floridā, ASV, izraisot bailes iedzīvotājos par 2001. gada 11. septembra terora aktu atkārtošanos.
• 22. janvāris — par Bulgārijas prezidentu tika iecelts Georgijs Parvanovs.
• 31. janvāris — No Larsena šelfa ledāja Antarktīdas pussalā, Antarktīdā atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² ledus šelfa.

• 3. februāris — Kostarikā notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
• 8. februāris līdz 24. februāris — Soltleiksitijā, ASV, notika ziemas olimpiskās spēles.

• 4. marts — par Kosovas prezidentu ievēlēts Ibrahims Rugova.
• 14. marts — netālu no Ringgoldas pilsētas Džordžijas štatā ASV notika auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas.
• 17. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšanas.
• 31. marts — Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas.
• 31. marts — zemestrīce Taivānā.

• 20. aprīlis — Austrumtimora panāca starptautisku atzīšanu.
• 21. aprīlis:
  • Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta Francijā.
  • Čadā notika parlamenta vēlēšanas.
• 25. aprīlis — startēja kosmosa kuģis Sojuz TM-34 ar otro "kosmisko tūristu" Marku Satlvortu un diviem profesionāliem kosmonautiem.

• 5. maijs — Prezidenta vēlēšanu otrā kārta Francijā, kurā uzvarēja Žaks Širaks.
• 12. maijs — Baikonurā, remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju kosmoplāns Buran.
• 20. maijs — Austrumtimora atjaunoja tās neatkarību.
• 23. maijs — Igaunijā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā uzvarēja Marija Naumova no Latvijas.
• 31. maijs — Dienvidkorejā un Japānā atklāts FIFA Pasaules kausa spēles.

• 1. jūlijs — tika nodibināta Starptautiskā krimināltiesa, kas ļautu personām ierosināt lietas genocīda, noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos.
• 1. jūlijs — Krievijas pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme Vācijas dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni.
• 27. jūlijs — aviošova laikā Ļvivā, Ukrainā avarēja lidmašīna Su-27, nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē).

• 10. septembris — Šveice, kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās ANO.
• 19. septembris — Kotdivuārā sākās pilsoņu karš.
• 22. septembris — Vācijā notika Bundestāga vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar Gerhardu Šrēderu priekšgalā.

• 4. oktobris — par Nepālas premjerministru kļuva Lokendra Bahadurs Čands, nomainot Seru Bahāduru Deubu.

• 13. novembris — tankkugis Prestige nogrima pie Spānijas Galīcijas krasta, izraisot plašu naftas piesārņojumu.
• 15. novembris — Hu Dzjiņtao kļuva par Ķīnas komunistiskās partijas ģenerālsekretāru.
• 21. novembris — Čehijas galvaspilsētā Prāgā notika NATO samits, kura laikā Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija tika uzaicinātas pievienoties NATO blokam.

• 4. decembris — Tika novērots pilns saules aptumsums.

• Nīderlandes valodnieks Janss van Stīnbergens izveidoja mākslīgu poļuromāņu valodu — Venēdiks.

• 16. aprīlis — Seidija Sinka (Sadie Sink), amerikāņu aktrise
• 8. septembris — Geitens Mataraco (Gaten Matarazzo), amerikāņu aktieris
• 22. novembris — Ouens Pauers (Owen Power), kanādiešu hokejists

• 8. janvāris — Aleksandrs Prohorovs (Александр Михайлович Прохоров), krievu fiziķis (dzimis 1916. gadā)
• 23. janvāris — Roberts Noziks (Robert Nozick), ASV filozofs (dzimis 1938.)
• 28. janvāris — Astrīda Lindgrēna (Astrid Lindgren), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā)

• 6. februāris — Makss Perucs (Max Perutz), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914. gadā)
• 8. februāris — Ziziņu (Zizinho), Brazīlijas futbolists (dzimis 1921. gadā)
• 10. februāris — Traudla Junge (Traudl Junge), Hitlera sekretāre (dzimusi 1920. gadā)

• 11. marts — Džeimss Tobins (James Tobin), ASV ekonomists (dzimis 1918. gadā)
• 13. marts — Hanss Georgs Gadamers (Hans-Georg Gadamer), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā)
• 24. marts — Cēzars Milsteins (César Milstein), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927. gadā)
• 27. marts — Billijs Vailders (Billy Wilder), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā)
• 30. marts — Elizabete Bousa-Laiona (Elizabeth Bowes-Lyon) Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900. gadā)

• 1. aprīlis — Simo Heihe (Simo Häyhä), somu karavīrs (dzimis 1905. gadā)
• 18. aprīlis — Tūrs Heijerdāls (Thor Heyerdahl), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914. gadā)

• 17. maijs — Lāslo Kubala (Kubala Stécz László), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927. gadā)
• 20. maijs — Stīvens Džejs Gūlds (Stephen Jay Gould), ASV paleontologs (dzimis 1941. gadā)

• 6. jūlijs — Džons Frankenheimers (John Frankenheimer), ASV kinorežisors (dzimis 1930. gadā)
• 9. jūlijs — Rods Steigers (Rod Steiger), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā)
• 28. jūlijs — Ārčers Mārtins (Archer John Porter Martin), angļu ķīmiķis (dzimis 1910. gadā)

• 6. augusts — Edsgers Deikstra (Edsger Dijkstra), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā)
• 31. augusts — Džordžs Porters (George Porter), angļu ķīmiķis (dzimis 1920. gadā)

• 20. septembris — Sergejs Bodrovs jaunākais (Сергей Бодров-младший), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (dzimis 1971. gadā)

• 18. oktobris — Nikolajs Rukavišņikovs (Николай Николаевич Рукавишников), PSRS kosmonauts (dzimis 1932. gadā)
• 25. oktobris — Ričards Heriss (Richard Harris), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930. gadā)

• 13. novembris — Huans Alberto Skjafīno (Juan Alberto Schiaffino), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1925. gadā)
• 18. novembris — Džeimss Kobērns (James Coburn), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā)

• Ekonomikā — Daniels Kanemans, Vernons Smits
• Fizikā — Raimonds Dēviss, Masatoši Košiba, Rikardo Džakoni
• Fizioloģijā vai medicīnā — Sidnijs Breners, H. Roberts Horvics, Džons Sulstons
• Ķīmijā — Džons Fens, Koiči Tanaka, Kurts Vitričs
• Literatūrā — Imre Kertēss
• Miera veicināšanā — Džimijs Kārters