2005. gads
gads
2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports |
| Gregora kalendārs | 2005 MMV |
| Ab urbe condita | 2758 |
| Armēņu kalendārs | 1454 ԹՎ ՌՆԾԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6755 |
| Bahāju kalendārs | 161—162 |
| Bengāliešu kalendārs | 1412 |
| Berberu kalendārs | 2955 |
| Budistu kalendārs | 2549 |
| Birmiešu kalendārs | 1367 |
| Bizantiešu kalendārs | 7513—7514 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲申年 (Koka pērtiķis) 4701 vai 4641 — līdz — 乙酉年 (Koka gailis) 4702 vai 4642 |
| Koptu kalendārs | 1721—1722 |
| Etiopu kalendārs | 1997—1998 |
| Ebreju kalendārs | 5765—5766 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2061—2062 |
| - Shaka Samvat | 1927—1928 |
| - Kali Juga | 5106—5107 |
| Holocēna kalendārs | 12005 |
| Igbo kalendārs | 1005—1006 |
| Irānas kalendārs | 1383—1384 |
| Islāma kalendārs | 1425—1426 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4338 |
| UNIX laiks | 1104537600—1136073599 |
Šis gads bija:
- Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
- Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 5. janvāris — amerikāņu zinātnieks Maikls Brauns atklāja pundurplanētu Erīdu.
- 9. janvāris — Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
- 12. janvāris — tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
- 14. janvāris — Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
- 20. janvāris:
- Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
- Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
- Pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.
Februāris
labot šo sadaļu- 1. februāris:
- par Nepālas premjerministru kļuva Giridža Prasads Koirala, nomainot Seru Bahāduru Deubu.
- Spānijas parlaments noraidīja Basku zemes valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju.
- 2. februāris — par Mozambikas 3. prezidentu tika iecelts Armandu Gebuza.
- 8. februāris:
- Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija;
- par Grieķijas prezidentu ievēlēts Karols Papulijs.
- 10. februāris:
- Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
- Saūda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
- 16. februāris — stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
- 22. februāris — Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 ballu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — par Urugvajas prezidentu kļuva Tabare Vaskess.
- 3. marts — miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
- 20. marts — Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 ballu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.
- 24. marts — "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
- 25. marts — par Kirgizstānas prezidentu kļuva Kurmanbeks Bakijevs.
- 28. marts — Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 ballu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965. gada.
Aprīlis
labot šo sadaļu.JPG){kind=link}
- 2. aprīlis — miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
- 19. aprīlis — par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
- 24. aprīlis — Vatikānā notika pāvesta Benedikta XVI inaugurācija.
- 25. aprīlis — par Čehijas premjerministru kļuva Jirži Paroubeks.
- 26. aprīlis — starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
- 27. aprīlis — superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.
Maijs
labot šo sadaļu- 5. maijs — Apvienotajā Karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
- 13. maijs — Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
- 15. maijs:
- Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
- Etiopijā notika vispārējās vēlēšanas.
- 19.—21. maijs — Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elena Paparizu.
- 29. maijs — Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
Jūnijs
labot šo sadaļu- Jūnijs — atklāti nelielās pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi — Nikte un Hidra.
- 1. jūnijs — Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
- 21. jūnijs — nesējraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.
Jūlijs
labot šo sadaļu
- 4. jūlijs — NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
- 7. jūlijs — Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot.
- 24. jūlijs — par Tour de France uzvarētāju kļūst Lānss Ārmstrongs.
- 26. jūlijs — Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.
Augusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — par Saūda Arābijas monarhu kļuva Abdulla Saūds.
- 12. augusts — palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
- 18. augusts — Viskonsinas štatā, ASV diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks.
- 29. augusts — Viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.
Septembris
labot šo sadaļu
- 11. septembris — par Albānijas premjerministru ievēlēts Sali Beriša.
- 18. septembris — Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.
Oktobris
labot šo sadaļu- 8. oktobris — Kašmīrā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
- 12. oktobris — Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.
Novembris
labot šo sadaļu- 8. novembris — Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc 12 dienu nekārtībām.
- 22. novembris — Angela Merkele kļuva par Vācijas kancleru.
Decembris
labot šo sadaļu- 10. decembris:
- notika Starptautiskā Miera konference.
- tika atklāts pundurplanētas Erīdas vienīgais dabiskais pavadonis — Disnomija.
- 18. decembris — Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Moraless.
- 23. decembris — Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu
- 25. janvāris — Filips Džonsons (Philip Johnson), amerikāņu arhitekts (dzimis 1906.)
Februāris
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu
- 2. februāris — Maksis Šmēlings (Max Schmeling), vācu bokseris (dzimis 1905.)
- 10. februāris — Arturs Millers (Arthur Miller), amerikāņu dramaturgs (dzimis 1915.)
- 25. februāris — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (dzimis 1921.)
Marts
labot šo sadaļu
- 2. marts — Kendzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
- 3. marts — Rinuss Mihelss (Rinus Michels), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928.)
- 8. marts — Aslans Mashadovs (Аслан Али кӏант Масхадан), Ičkērijas prezidents (dzimis 1951.)
Aprīlis
labot šo sadaļu
- 2. aprīlis — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (dzimis 1920.)
- 5. aprīlis — Sols Belovs (Saul Bellow), ASV rakstnieks (dzimis 1915.)
Maijs
labot šo sadaļu- 10. maijs — Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
- 17. maijs — Džordžs F. Kenans (George F. Kennan), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904.)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 20. jūnijs — Džeks Kilbijs (Jack Kilby), ASV fiziķis, izgudrotājs, inženieris un pasniedzējs (dzimis 1923)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 17. jūlijs — Edvards Hīts (Edward Heath), britu politiķis (dzimis 1916.)
Augusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Saūda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
- 6. augusts — Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
- 16. augusts — Aleksandrs Gomeļskis (Александр Яковлевич Гомельский), krievu basketbola treneris (dzimis 1928.)
- 18. augusts — Elza Radziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1917.)
Septembris
labot šo sadaļu.jpg){kind=link}
- 14. septembris — Roberts Vaizs (Robert Wise), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (dzimis 1914. gadā)
- 20. septembris — Simons Vīzentāls (Simon Wiesenthal), ebreju sabiedrisks darbinieks (dzimis 1908.)
- 25. septembris — Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)
Oktobris
labot šo sadaļu
- 24. oktobris — Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913.)
Novembris
labot šo sadaļu- 5. novembris — Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
- 25. novembris — Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu autosportists (dzimis 1971.)
Decembris
labot šo sadaļu- 5. decembris — Vladimirs Toporovs (Владимир Топоров), krievu filologs (dzimis 1928. gadā)
- 9. decembris — Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)
Nobela prēmijas
labot šo sadaļu- Ekonomikā — Roberts Aumans, Tomass Šellings
- Fizikā — Rojs Glaubers, Džons Holls, Teodors Henšs
- Fizioloģijā vai medicīnā — Robins Vorens, Breijs Māršals
- Ķīmijā — Roberts Grabss, Ričards Šroks, Īvs Šovēns
- Literatūrā — Harolds Pinters
- Miera veicināšanā — Mohameds El Barādeī, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra
Kalendārs
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2005. gads |